Skip to main content

Uzņemšana 1. klasē

Saskaņā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta 2023.gada 26.aprīļa saistošiem noteikumiem Nr. RD-23-199-sn un Rīgas Igauņu pamatskolas Skolas nolikuma 10.punktu 1.klases pretendentu reģistrācijas sakraksts tiek veidots šādā prioritārā secībā:

  1. uzņem bērnus, kuriem iestādē pamatizglītības programmā mācās brālis vai māsa;
  2. uzņem Iestādes darbinieku bērnus;
  3. uzņem igauņu vai ar Igaunijas Republiku saistīto ģimeņu bērnus;
  4. uzņem bērnus ar igauņu valodas priekšzināšanām;
  5. uzņem bērnus iesniegumu iesniegšanas secībā;
  6. brīvu vietu gadījumā uzņem bērnus, kuriem līdz attiecīgā gada 1. septembrim apritējuši 6 gadi.

Par skolu

Rīgas Igauņu skolas mērķis ir dot iespēju Latvijā dzīvojošiem igauņu tautības bērniem, kā arī bērniem, kuriem ir interese par igauņu valodu un kultūru, iepazīties ar kaimiņu tautas valodu, kultūru un vēsturi. Skola uzskata par savu prioritāti veicināt igauņu un latviešu kultūru tuvību.

Skolas galvenais uzdevums ir mācīt igauņu valodu un sniegt iespēju iepazīties ar igauņu kultūru, literatūru, mūziku, vēsturi un tradīcijām. Sākumskolā mācības notiek bilingvāli: latviešu un igauņu, pamatskolā – latviešu valodā. Skolēni mācās ar labiem mācību rezultātiem.

Skolas darbu aktīvi atbalsta Igaunijas Republikas vēstniecība, Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija.

Vēsture

19. gadsimta beigās Rīgas osta kļuva par vienu no lielākajām Krievijas impērijā. Rīga strauji auga. Cerībās uz labāku un pārticīgāku dzīvi daudzi igauņi no Narvas, Kerdlas un Sindi pilsētiņām pārcēlās uz Rīgu, lai strādātu tās rūpnīcās, galvenokārt tekstilapstrādē. Rīgā ieplūstošais kapitāls piesaistīja arī igauņu amatniekus, tirgotājus, juristus un citu profesiju pārstāvjus. 19. gadsimta beigās Latvijā dzīvoja gandrīz 18000 igauņu, no tiem Rīgā 3523 cilvēki.

Šai laikā par nozīmīgāko igauņu pulcēšanās vietu kļuva dziedāšanas biedrība „Imanta”, savukārt 1908. gadā tika dibināta Rīgas „Igauņu izglītības un palīdzības biedrība”. Tā rūpējās ne vien par igauņu nacionālās identitātes saglabāšanu, bet gādāja arī par atraitņu, bāreņu un slimnieku aprūpi. Laikā pirms I Pasaules kara Pārdaugava, īpaši Āgenskalna apkaime, kļuva par sava veida „igauņu rajonu”, kur noritēja arī rosīga sabiedriskā dzīve. 1913. gadā Rīgas „Igauņu izglītības un palīdzības biedrība” uzcēla savām vajadzībām sešstāvu namu Nometņu ielā 62. Par pirmajiem jaunās ēkas iemītniekiem kļuva Rīgas igauņu skolas audzēkņi un darbinieki.

Pareizticīgo igauņu bērni jau 19. gadsimta beigās varēja apmeklēt divgadīgo Pētera un Pāvila baznīcas skolu. Tomēr tā nespēja sekmīgi pildīt izglītības funkciju, jo bērniem pēc pirmo divu klašu pabeigšanas mācības bija jāturpina citās pilsētas skolās. Drīz pēc biedrības nodibināšanas tajā tika izstrādāts projekts jaunas igauņu skolas atvēršanai Rīgā. Pilsētas varas iestādes šo projektu, kas paredzēja sešgadīgas skolas izveidi ar mācībām igauņu valodā, apstiprināja 1908. gadā. Pirmās telpas šai skolai tika atrastas Mazajā Nometņu ielā 17. Par pirmo direktoru kļuva Hanns Tollasons (Tollasson). Kara dēļ šī skola, jau ievākusies Igauņu biedrības telpās, diemžēl nepaguva pārtapt par vidusskolu, tomēr biedrības pārskati liecina, ka skola nepārtraukti auga un palielinājās arī katram skolniekam iztērētais līdzekļu apjoms.

Tā kā kara laikā liela daļa vīriešu tika iesaukti armijā, bet citi, tai skaitā arī igauņi, kopā ar savām rūpnīcām un ģimenēm evakuējās no piefrontes zonas, skola 1915. gadā tika slēgta, bet pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā Rīgā vairs faktiski nepastāvēja arī Igauņu izglītības un palīdzības biedrība.

Līdz ar Igaunijas Republikas izveidošanos daudzi Igauņi, vēlēdamies aktīvi piedalīties savas valsts dzīvē, devās atpakaļ uz dzimteni. Biedrība tomēr spēja atsākt darbu. Tā atjaunoja savu namu, kur atkal sāka darboties koris, teātra trupa, bet kopš 1919. gada arī igauņu skola. Jaunais Latvijas izglītības likums garantēja valsts atbalstu obligātajai sešgadīgajai pamatizglītībai arī minoritātēm, tādēļ igauņu skolas tika atvērtas ne vien Rīgā, bet arī Alūksnē, Apē, Veclaicenē un citur Latvijā, tomēr skolnieku skaits nebija liels. To ietekmēja ne vien daudzu igauņu atgriešanās dzimtenē, bet arī bezdarbs, ar to saistītā dzimstības samazināšanās un daudzu bērnu iekļaušanās algotā darbā, neapmeklējot skolu pat sešu klašu apjomā. K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā mainītais izglītības likums, saskaņā ar kuru jaukto ģimeņu bērniem, kur viens no vecākiem bija latvietis, bija jāapmeklē latviešu skolas, arī negatīvi ietekmēja minoritāšu attīstību Latvijā.

Padomju varas laikā tās politika attiecībā pret nacionālajām minoritātēm bija noliedzoša. Sagraujot igauniskās izglītības priekšnoteikumus – biedrību un skolu, pārejot uz vienotu padomju identitāti, igauņi kā apzinīga kopiena Latvijā faktiski vairs nepastāvēja. Astoņdesmito gadu beigās līdz ar Baltijas nacionālās atmodas procesu attīstību radās labvēlīgi apstākļi minoritāšu kultūras atjaunošanai. Aktīvi sāka rosīties arī Latvijā dzīvojošie igauņi. 1988. gada 11. novembrī Latvijas igauņu pārstāvju sapulcē tika atjaunota igauņu biedrības darbība, nodibinot Latvijas Igauņu biedrību. Tās pirmā priekšsēdētāja – Rīgas Medicīnas Institūta pasniedzēja Leili Utno kļuva par skolas atjaunošanas iniciatori un aktīvāko atbalstītāju. 1989. gada 1. septembrī tika atklāta igauņu skolas 1. klasi. Tiesa, tolaik tā vēl darbojās kā Rīgas 73. vidusskolas filiāle. Par skolotājām sāka strādāt Dzintra Kohva un pašreizējā skolas direktore Urve Aivare. Telpas divām klasēm atkal tika atvēlētas Igauņu biedrības ēkā. Pateicoties vietējās pašvaldības, Igaunijas valdības un brīvprātīgo ziedotāju atbalstam, biedrības namā tika veikts remonts, un šī mācību gada otrajā pusgadā mācības jau noritēja svaigi remontētās telpās. 1990. gadā skola saņēma atļauju atvērt vidusskolu, tomēr piemērotu telpu trūkums liedza atvērt jaunas klases Igauņu biedrības namā. 1992. gadā skolai tika piešķirts patstāvīgas mācību iestādes statuss. Par tās direktoru kļuva Nacionālās operas repetitors Enn Raja, bet Urve Aivare par mācību pārzini. Pirmo reizi skolas akreditācija notika 1994. gadā, savukārt 1998. gadā skolu akreditācijas komisija atzina Rīgas igauņu skolas darbu par atbilstošu pamatskolas statusam. Nākamā – 2001. gadā notikusī akreditācija piešķīra mācību iestādei vidusskolas statusu. 2003. / 2004. mācību gadā pirmo reizi Latvijas igauņu izglītības vēsturē tika atvērta vidusskolas klase! Tomēr jaunā mācību gadā sākumā mūžībā aizgāja pirmais atjaunotās skolas direktors. Nākošajā gadā mācību pārzine Urve Aivare kļuva par pašreizējo skolas direktori.

Lai varētu realizēt vidējās izglītības standarta prasības, bija nepieciešamas papildu telpas. Ar Rīgas Domes IJSD Zemgales nodaļas atbalstu, pamatojoties uz skolēnu, viņu vecāku un pedagogu aptaujām, par piemērotāko tika atzīta Rīgas Angļu ģimnāzijas filiāles ēka Atgāzenes ielā 26. Kopš 2005. /2006. m.g. Rīgas Igauņu vidusskola pilnībā apdzīvo šīs telpas, ar skolēnu vecāku, ieinteresētu uzņēmēju un Igaunijas valdības atbalstu uzsākusi aktīvu skolas apkārtnes un telpu labiekārtošanu. Pašlaik skola strādā atbilstoši Latvijas vispārējās vidējās izglītības standartam Tajā mācās dažādu etnisko kopienu, pārsvarā latviešu bērni, kuru vecāki novērtē iespējas apgūt gan latviešu, gan igauņu un citu Eiropas tautu vērtības, izkopt spējas veidot pozitīvu attieksmi pret atšķirīgo dažādās kultūrās. 2005. gada decembrī skola akreditēta kā vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde līdz 2010. gada 31. jūlijam.

*Skolas vēstures apskata sagatavošanā izmantoti absolventes Elīnas Kārkliņas apkopotie materiāli.

Skolas Simbolika

Karogs

Skolas karogs ir zilā krāsā. Uz tā vienas puses uzraksts igauņu valodā – RIIA EESTI KOOL, uz otras puses latviešu valodā – RĪGAS IGAUŅU SKOLA. Abās karoga pusēs centrā ir bezdelīga zelta krāsā, kurai abās pusēs gadskaitļi 1908, 1989. Karoga malās bārkstis zelta krāsā.

Karoga nozīme

  • Zils fons – debesis, tālums, tiekšanās uz augšu, līdzība ar Igaunijas Republikas Valsts karogu
  • Zelta krāsa – gudrība, zināšanas
  • Bezdelīga – cerība, veiksme, Igaunijas nacionālais simbols
  • 1908 – pirmās Rīgas Igauņu Izglītības un Palīdzības biedrības pamatskolas dibināšanas gads
  • 1989 – Rīgas Igauņu skolas dibināšanas un vēsturiskās igauņu skolas atjaunošanas gads

Logo

Logo centrā atrodas trīs burti – REK, kas igauņu valodā nozīmē Riia Eesti Kool – Rīgas Igauņu skola. Burts E attēlots triju grāmatu veidolā, kas simbolizē gudrību. Logo krāsainajā versijā burtā E apvienoti Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas karogu krāsas. Priekšplānā tas ir sarkani balti sarkanā krāsā, bet sānos zili – melni – baltā krāsā. Virs burta R attēlots auseklītis, kā Latvijas simbols, bet virs burta K – bezdelīga, kā Igaunijas simbols.

Skolas forma


Gan ikdienā, gan svētku dienās skolā tiek valkāta skolas forma. Tā ir pelēkas krāsas veste, kurai kreisajā pusē izšūts skolas logo zili, melni, baltā krāsā. Ap vestes V veida izgriezumu – adīta lente Igaunijas Valsts karoga krāsā.

Skolas formas lietojumu reglamentē Rīgas Igauņu pamatskolas Iekšējās kārtības noteikumu 9.sadaļas 9.punkts (direktores 11.11.2011. rīkojums Nr.182).

Vairāk informāciju par skolas formas pasūtīšanu skatīt mājas lapā ŠEIT.

Tradīcijas

1. septembrisZinību diena
11. septembrisDzejas dienas pasākumi
septembrisRudens pārgājiens (ekskursija)
29. septembrisMiķeļdiena
oktobrisSkolotāju diena
oktobrisKarjeras nedēļa
1. novembra svētdiena Tēvu diena
10. novembrisMārtiņdiena
11. novembrisLāčplēša diena
18. novembrisLatvijas Neatkarības diena
24. novembrisKatrīnas diena
decembrisZiemassvētki
februārisMeteņi
24. februārisIgaunijas Neatkarības diena
14. martsIgauņu valodas diena
23. martsJurģu diena
marts/aprīlisLieldienas
1. maija svētdienaMātes diena
maijsSkolēnu radošo darbu izstāde
maijsPavasara ekskursija uz Igauniju
maijsPēdējais zvans
jūnijsIzlaidums
jūnijs/jūlijs/augustsVasaras nometnes Igaunijā
Skolas administrācijaAmats
Maiga PigitaDirektores P.I.
Aiva PlaučaDirektores vietniece ārpusklases darbā
Dainis OzolsSaimniecības pārzinis
Pedagogimācību priekšmets
Inguna BaronaLogopēde
Māris BērzkalnsDizains un tehnoloģijas
Ligita ZelčaDabaszinības, Ģeogrāfija
Ieva Jansone-KilkeSākumskola, Dizains un tehnoloģijas
Elīna Binde-DzelzīteMāksla
Lelde KrēsliņaDejas
Ivika KeiseleSākumskola, Māksla
Ilze RasmuseAngļu valoda
Katarina MagereIgauņu valoda
Gunta MazureSākumskola
Aiga VilcāneSākumskola
Inita OzolaLatviešu valoda un literatūra
Maiga PigitaDatorika
Pēteris PlakansKarjeras konsultants
Jelizaveta KorotkovaĶīmija, Bioloģija, Fizika
Aiva PlaučaSākumskola
Žanna LeščenkoKrievu valoda
Ligita PundureSpeciālais pedagogs, pedagoga palīgs
Inga DudočkinaSociālais pedagogs
Agnese JanukovičaVēsture, Sociālās zinības
Helēna RāznaMatemātika
Helēna TomingasaSports
Amanda SmirnovaMatemātika
Milvi SkribeBibliotekāre
Baiba VisendorfaMūzika
Andris LukssSports
Madara IvanovskaMūzika
Katrīna AndersoneSākumskola, Latviešu valoda un literatūra

Skolas stratēģija

Misija:

Sniegt skolēniem obligāto pamatizglītību, audzinot tautiskās kultūras garā, iepazīstinot ar igauņu kultūrvēsturisko mantojumu.

Vīzija:

Radoša, tradīcijām bagāta skola renovētās telpās ar mūsdienīgu aprīkojumu, kas sniedz kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību.

Mērķis:

Nodrošināt pēctecību un tradīciju pārmantojamību mācību un audzināšanas darbā, izveidojot konkurentspējīgu skolu, kur attīstās patstāvīgi domājošas, radošas personības un strādā mērķtiecīgi, motivēti skolotāji.

Uzdevumi:

  • iepazīties ar iespējām, kas saistītas ar kultūrvēsturiskā mantojuma apguvi dažādos mācību priekšmetos;
  • mācīt igauņu valodu un sniegt iespēju iepazīties ar igauņu kultūru, literatūru, mūziku, vēsturi un tradīcijām;
  • daudzveidot mācību procesa norisi un sekmēt kvalitāti, iepazīstoties ar citu skolotāju pieredzi un dažādojot pieejamos resursus un mācību līdzekļus;
  • veicināt skolēnu mācību sasniegumus, izceļot skolēnu pašatklāsmi un radošu darbu;
  • nodrošināt mērķtiecīgu skolotāju, skolēnu un vecāku sadarbību;
  • īstenot interešu izglītības programmas;
  • racionāli izmantot izglītībai iedalītos finanšu resursus;
  • veicināt Latvijas un Igaunijas izglītības un kultūras sakarus;
  • turpināt darbu pie skolas labiekārtošanas jautājumiem.

Reglamentācija

Skolas darbības reglamentējošie dokumenti

(vecākiem skolā ir iespēja iepazīties ar visiem minētajiem dokumentiem)

Nolikumi

  • Rīgas Igauņu pamatskolas nolikums
Reglamenti:
  • Bibliotēkas reglaments
  • Metodiskās padomes reglaments
  • Metodiskās komisijas reglaments
  • Atbalsta personāla komisijas darba reglaments
  • Skolēnu pašpārvaldes reglaments
  • Reglaments izglītojamo macību sasniegumu vērtēšanas un pārcelšanas nākamajā klasē
  • Pedagoģiskās padomes darbīas reglaments
  • SKolas padomes reglaments
Noteikumi:
Kārtības:
  • Skolas pagarinātās grupas dienas kārtība
  • Skolas bibliotēkas lietošanas kārtība
  • Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu rakstīšanas kārtība
  • Kārtība, kā reģistrē izglītojamo neierašanos izglītīas iestādē
  • Kārtība, kādā organizējamas dežūras skolā
  • Rakstu darbu noformēšanas kārtība
  • Mājas darbu kārtība
  • Skolas karoga izmantošanas kārtība
  • Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība